Zosuļu (vēstures avotos saukta arī Zosoly, foļvarka Zasoli, Zasolas pusmuiža, Zasuli, Zosulu folvarka ) muiža atradās apmēram 9 km no pagasta centra Bērzpils pie lielceļa Bērzpils – Krišjāņi. Zosuļi bija viena no lielākajām un skaistākajām, kultūras ziņā nozīmīgākajām muižām Bēržu draudzē. Tur bija daudzas mājas un kūtis sistas no māla, skaista kokiem apstādīta aleja no muižas galvenās dzīvojamās ēkas līdz kapličai pie Keibas tilta. Muiža atradās skaistā vietā – pie Ičas upes un Keibas upītes satekas. Ar plašu parku, kuplām liepām, vērienīgu ainavu – tumšiem mežiem tālumā un ziedošu pļavu lejā līdz Ičai.
Zosuļu muiža piederēja poļu muižnieku Beņislavsku dzimtai. Gedeonam Benislavskim (rotmistra Mārtiņa Benislavska, kuram 1610. gadā par kara nopelniem Inflantijā piešķīra Bēržu īpašumus, un, kas kļuva par viņa dzimtīpašumu, mazdēls) pēc 1690. gada muižu inventarizācijas aprakstīšanas piederēja Bēržu muiža ar 24 dūmiem, t.i., zemnieku sētām. Dažādos materiālos atrodamas ziņas par Gedeona Benislavska 6 dēliem: Janu, Konstantīnu, Teofilu, Martinu , Jozefu un Pēteri.
Zosuļu muižu ievērojamu darīja izcilās personības, kas šeit dzimušas un dzīvojušas.
