Projekts LV-RU-040 NewLINE: “Veco parku jaunā dzīve: efektīva vēsturisko dabas objektu apsaimniekošana Latvijas – Krievijas pierobežā”

Projekta ideja

Pleskavas apgabalā, Latgalē un Vidzemē 2019.gada jūlijā uzsākta projekta LV-RU-040 NewLINE, jeb “Veco parku jaunā dzīve: efektīva vēsturisko dabas objektu apsaimniekošana Latvijas – Krievijas pierobežā» īstenošana. Projekta īstenošanas laiks 24 mēneši. Visus pasākumus plānots pabeigt līdz 2021.gada jūnijam.

Projekta galvenais mērķis ir veicināt kultūrvēstures objektu ilgtspēju, palielināt to pievilcību apmeklētājiem. Parki savulaik ir bijuši ikvienā muižā. 20.gadsimtā liela daļa parku ir zudusi, un ir parki un muižas, kas joprojām tiek kopti un uzturēti tādi, kādi tie ir.

Ciemats Gorai, Pleskavas apgabals, Ostrovas rajons. Muižas parks Lorerov- Rozenov. 1914.gada foto. Avots: https://pastvu.com. Tas pats parks 2019..gadā. Avots: Pleskavas apgabala sabiedriskā organizācija NVO “Lake Peipsi Project”

Kopīgais Krievijas un Latvijas projekts NewLINE ir paredzēts, lai dotu jaunu impulsu diskusijai par nepieciešamību saglabāt un attīstīt muižu parkus tā, lai tie būtu tūristiem pievilcīgi . Projekta ideja radās 2017.gadā Balvu un Pleskavas organizāciju sanāksmē. Izrādījās, ka abas pilsētas vieno to teritorijās esošās Gorožansku muižas, kā arī muižas parku paliekas, kuras šobrīd aktīvi izmanto atpūtas vajadzībām. Muiža Pleskavā atrodas modernā Koritovas meža parka daļā – gar Velikaja upi. Balvu muižas dārza teritorija tagad aizņem pilsētas centrālo daļu, kas šobrīd pazīstama kā “Lāča dārzs”.

Pilsēta Balvi. Skats uz Gorožansku muižu un parka daļu. 1920. gadu foto. Avots: Dainis Punculs, Latvijas nacionālā bibliotēka. Tas pats parks, 2019.gads. Avots: Balvu pašvaldība (Latvija)

 

Pilsēta Pleskava. Skats uz Gorožansku muižu un parka daļu. 1900. gadu foto. Avots: fotogrāfs Gerasimovs M.I., Ščuseva A.V. arhitektūras Valsts zinātniski pētnieciskais muzejs https://pastvu.com. Tas pats parks, 2000. gadi. Avots: Pleskava, CBS. http://bibliopskov.ru.

Vēsturiskie īpašumi, līdzīgi Gorožansku muižai, nebūt nav vienīgie unikālie Krievijas un Latvijas pierobežā. Tā, Pleskavas apgabalā ir aptuveni 170-200[1] dažādos līmeņos saglabāti īpašumi, Latgalē un Vidzemē – ap 150. Saglabāto parku galvenā problēma ir to dabiskā novecošanās, tiesiskā statusa nenoteiktība (attiecībā uz reģiona Krievijas daļu) un, pats galvenais, nepietiekami izstrādāta stratēģija šādu kultūras, vēstures un ainavas objektu attīstībai un reklamēšanai.

——————–

[1] Tiek uzskatīts, ka daudzi Pleskavas apgabala vēsturiskie īpašumi un parki to daļēja vai pilnīga zaudējuma dēļ, kā arī tāpēc, ka nav (zaudēti) primāro datu par to esamību, līdz šim nav identificēti. Oficiālās informācijas trūkums apgrūtina arī saglabājušos koku stādījumu attiecināšanu uz muižas parku paliekām. Rezultātā dažādi pētnieki sniedz atšķirīgus skaitļus par kopējo vēsturisko muižu parku skaitu Pleskavas apgabalā.

——————–

Vēsturiskā un kultūras mantojuma kopums un mūsdienu izaicinājumi kļuva par pamatu NewLINE pārrobežu sadarbības projekta sagatavošanai.

Projekta aktivitāšu realizācijai iesaistītas trīs organizācijas: Pleskavas reģionālā sabiedriskā organizācija NVO “Lake Peipsi Project”, Balvu novada pašvaldība (Latvija) un Pleskavas apgabala Ārstnieciskās pedagoģijas un diferencētās apmācības centrs. Projektu atbalstīja Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam.

Kopējais projekta budžets sastāda 685 354 eiro, programmas līdzfinansējums – 616 818,60 eiro. Divas trešdaļas no projekta budžeta tiks novirzītas Gorožansku muižas parku labiekārtošanai, ņemot vērā pašreizējo parku izmantošanas specifiku. Pleskavā, Koritovas meža parka daļā, kura kopējā platība pārsniedz 5 hektārus, tiks izveidots iekļaujošs parks, kas veicinās parka pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Balvos plānots veikt „Lāča dārza” labiekārtošanu; darbs tiks veikts apmēram 4 hektāru platībā. Pēc labiekārtošanas darbu pabeigšanas, „Lāča dārzs” arī turpmāk tiks izmantots kā galvenais pilsētas parks.

Papildus infrastruktūras darbiem, NewLINE projekts ietver ievērojamu skaitu informācijas un apmācības pasākumu. Pirmkārt, projekta partnerorganizācijas veiks pētījumu par muižas parku stāvokli Pleskavas apgabalā, Latgalē un Vidzemē. Pētījuma rezultātā tiks izveidots parku vizuālais ceļvedis, kas tiks sagatavots ne tikai speciālistiem, bet arī potenciālajiem tūristiem, interaktīva tiešsaistes muižu un muižu parku karte tiešsaistē, bukleti par labiekārtotiem Gorožansku dzimtas parkiem. Projekta ietvaros paredzēta virkne apmācības pasākumu – semināri, mācību ekskursijas, konferences, lai izpētītu vēsturisko muižas parku atjaunošanas un popularizēšanas praksi. Paralēli pieredzes apmaiņai, partneri labiekārtotajos parkos organizēs vairākus kultūras pasākumus – ikgadējo Eiropas sadarbības dienu svinības, festivālus “Ciemos pie Gorožanskiem”, iepazīšanās tūres tūrisma nozares pārstāvjiem.

 

Projekts skaitļos

Projekta ilgums: 2019. gada jūlijs – 2021. gada jūnijs, 24 mēneši

Finansiāls atbalsts: Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu.

Projekta budžets: 685 354 eiro (kopējais projekta budžets); € 616,818,60 (programmas līdzfinansējums)

Projekta partneri:

  1. NVO “Lake Peipsi Project” (Krievija), vadošais partneris
  2. Balvu novada pašvaldība (Latvija)
  3. Pleskavas apgabala ārstnieciskās pedagoģijas un diferencētās apmācības centrs (Krievija)

Projekta mērķis: Vēsturisko muižas parku attīstība uz Krievijas un Latvijas robežas kā drošiem, pievilcīgiem un pieejamiem dabas un kultūras galamērķiem reģiona iedzīvotājiem un viesiem.

Projekta galvenās aktivitātes:

  • Pētījums par bijušo muižas parku atjaunošanas veiksmīgo praksi reģionā.
  • Sagatavotas populāras publikācijas par muižas parku vērtībām.
  • Semināru, mācību vizīšu un konferenču organizēšana.
  • Kultūras svētku rīkošana muižu parkos.
  • Iekļaujoša parka izveidošana netālu no Pleskavas apgabala ārstnieciskās pedagoģijas un diferencētās apmācības centra.
  • Lāču dārza labiekārtošana – Balvu centrālais parks.