16.gs un 17.gs. muiža bija kā liela zemnieku saimniecība. Tikai 18.gs. vidū tā sāk veidoties kā muiža ar kungu māju, saimniecības ēkām un nelielu parku. Pašreizējā kungu māja celta 18.gs. beigās agrā klasicisma stilā. Muižas apbūves ansambli, kā arī parku un dārzu izveido barons fon Volfs sākot ar 19.gs.sāk. Parādes pagalma malās viena otrai pretī mūra klēts un stallis, bet pārējās saimniecības ēkas nostāk no muižas centra. No tām minamas vairākas interesantas ēkas – pārvaldnieka māja, kuras 2.stāvs būvēts pildrežģa konstrukcijā, sešstūrains no laukakmeņiem būvēts pieliekamais, klēts vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, ledus pagrabs un 19.gs.2.pusē parādes pagalma stūrī uzcelts ūdenstornis.
Parks 18. gs. b.- 19. gs. v. Platība – 9,3 ha, no tiem 0,5 ha aizņem 4 dīķi. Uz parku ved garas alejas. Plānojums – brīvs. Parks sastāv no vairākām laucēm ar skuju koku akcentiem un koku rindām. Parkā stādītas vietējās un svešzemju koku un kūmu sugas.
