Vilzēnu muiža no 1757. gada līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja fon Zīversu dzimtai.
Līdz mūsdienām saglabājusies muižas pārvaldnieka māja un vairākas saimniecības ēkas.
Parka platība – 8,62 ha, no tiem dīķis aizņem 0,88 ha. Parka A daļa risināta ar alejām noslēgtu lauču veidā. R daļā bijuši kungu māja ar parādes pagalmu un dīķi. Stādījumu pamatā vietējās koku sugas. Sevišķi izceļas 2 ozoli (diametrs krūšu augstumā 150 cm, augstums 25 m). Vilzēnu muižas parks ievērojams gan ar saviem dižajiem kokiem, gan faktu, ka šajā vietā esot viena no lielākajām balto stārķu kolonijām Latvijā.
Vilzēnu muižas lepnums ir arī Latvijā, iespējams, pati resnākā lapegle, kuras apkārtmērs ir pat kārtīga dižozola cienīgs. Vēl muižas parkā ir arī ievērojama dižliepa (>5m apkārtmērs), dižozols, tūja. Vairāki dižozoli un abas ciedru priedes gājušas bojā, tomēr, piemēram, bojā gājušajā ciedru priedē joprojām atrodas stārķu ligzda. Uz kāda celma uzaudzis brašs bērzs. Žēl skatīties bija uz Latvijas nozīmes aizsargājamo riekstkoku (apkārtmērs virs 3m), kuram stumbrs izpuvis un pats koks 2011.g. vasarā bija apkrauts ar visādām mantām, kaut pa gabalu dižkoks izskatījās visnotaļ kupls un zaļojošs.
Foto: http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/vilzenu-muiza-vilzenmuiza-wilsenhof.html
