Līdz mūsdienām saglabājies muižas komplekss, kas veidots 19.gs., šobrīd apskatāmas 12 kādreizējās muižas ēkas. Divstāvu mūra kungu māja celta 1841. gadā eklektikas stilā un ir smagnēja U veida celtne ar nedaudz izvirzītiem sānu flīģeļiem. Apbrīnojama ir ēkas apkures sistēma – daudzie mājas apkures ierīču dūmkanāli ir sakoncentrēti tikai trīs dūmeņos. Veselavas muižu ar sākotnējo nosaukumu Veselauska 1602.g. izveidoja Raunas pilsnovada stārasts Pēteris Veselovskis no vairākām Raunas pilsmuižai piederošu māju zemēm. Muižas nosaukumu latviskojis pagasta skrīveris Ludvigs Vanags 20.gs. 20.gados. 17.gs. Veselavas muiža pastāvēja vienotā īpašumā ar Raunas pilsmuižu, bet 1744.g. Krievijas ķeizariene Elizabete to uzdāvināja kņazam Trubeckojam, to vēlāk mantoja viņa meita Anna Nariškina. Vēlākos gados muižas īpašnieki vairākkārt mainījušies, tā piederējusi gan virskonsistorijas asesoram fon Brunningam, gan Tērbatas apriņķa tiesnesim baronam fon Rozenkamfam. 1797. muiža pārgāja Baltazara fon Kampenhauzena īpašumā. Pēdējais Veselavas muižas īpašnieks (1910.-1921.g.) pirms agrārās reformas bija Aurēlijs fon Kampenhauzens.
Latvijas agrārreformas laikā pēc 1920.g. no Veselavas muižas zemēm tika izveidotas 93 jaunsaimniecības, 14 sīksaimniecības un 24 rentes saimniecības.
Parkam ir izcila arhitektoniskā un dendroloģiskā vērtība. Tas kalpo kā atpūtas vieta. Parkā aug reti sastopami koki, piemēram, valriekstu koks, korķa koks, Sibīrijas baltegle, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle un sudrabkļava. Veselavas muižas kungu māja (tagadējā Veselavas pagasta padome, tautas nams, pasts, krāj sabiedrība un interneta punkts) būvēta uz palielas, ovālas salas, ko no visām pusēm ieskauj ar ūdeni pildīts grāvis. Uz muižas parādes pagalmu ved divi laukakmens mūra tilti ar arkveida pusaplocēm. Parādes pagalma D pusē atradies augļu dārzs, Z pusē – parka lauce ar puķu, dekoratīvo koku un krūmu stādījumiem, pavēries skats uz dzirnavu dīķi.
Foto: https://www.celotajs.lv/g/Culture/Latvia/39051/LAT_0002.JPG?size=640
