Zviedru Vidzemes laikā 1640. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I Vāsa Ates muižu uzdāvināja franču izcelsmes ģenerālim Delabaram (Vilhelm de la Barre), pēc tam muiža nonāca bijušā Vidzemes ģenerālgubernatora Aksela Oksenšernas (1583-1654) īpašumā, un gadsimta beigās atkal valsts īpašumā. Pēc Vidzemes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1744. gadā ķeizariene Katrīna II Lielā Vecates muižu uzdāvināja gvardes majoram Matvejevam, kurš muižu pārdeva Vidzemes landrātam pulkvedim Kārlim Gustavam fon Patkulam (1686—1750), pēc viņa nāves muižas īpašniece bija pulkveža atraitne Johanna Šarlote fon Drentelna (1696—1754). 1755. gadā muižu pārdeva Joahimam Johanam fon Zīversam (1699—1770). 1770. gadā muižu mantoja majors Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821), kas līdz 1820. gadam uzbūvēja jaunu muižas kungu māju. Muižu mantoja viņa dēls ģenerālis Johans Georgs fon Zīverss (1778—1827), pēc viņa nāves Vecates muižā dzīvoja J.G. fon Zīversa atraitne Emīlija fon Krīdenere (1793—1863). Līdz 1905. gada revolūcijai muiža saimniekoja viņu dēls Nikolajs Kārlis fon Zīverss (1826-1910), kas 1907. gadā to uzdāvina savai meitai Marijai Emīlijai Olgai fon Zīversai (1873—1958). Mūsdienās no tās saglabājušās vien drupas un parks.
Parka platība – 11,5 ha, no tiem dīķi aizņem 1 ha. Brīva plānojuma parks ar eksotisku grupām lauču kulisēs. Parku veido vietējās koku un krūmu sugas ar lieliem, veciem kokiem.
Foto: http://manasvietas.blogspot.com/2019/06/vecates-muiza-alt-ottenhof.html
