Varakļānu muižas pils ir viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā, ko Varakļānu muižas īpašniekam, Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham projektējis un cēlis itāļu arhitekts Vinčenco Mazotti laikā no 1783. līdz 1789.gadam. Pilī ir izveidots un darbojas Varakļānu Novada muzejs, kā arī Tūrisma informācijas centrs.
Varakļānu muižas parks izveidots 18. gs. reizē ar muižas pils celtniecību, un ir viens no pirmajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā. To, balstīdamies uz grāfa Borha idejām, projektējis Romas arhitekts un dārzu mākslinieks Vinčenco Macotti.
Parks aizņem 20,5 ha lielu teritoriju, kurai pa vidu plūst nelielā Kažavas upīte. Upītes krastā uzmanību piesaista „Mīlestības akmens”, kas apvīts daudzām teikām un nostāstiem. Šodien vairāk nekā divsimt gadus vecie koki Varakļānu muižas parkā ar savām dižajām lapotnēm vedina uz svinīga miera noskaņu. Savulaik parkā valdījuši rotaļīgāki ritmi. Jaunie , zaļoksnie koki atmirdzējuši daudzos ūdens spoguļos: baseinos, dīķos un kanālos. Upīti rotājuši vairāki arkveida tiltiņi. Daudzi paviljoni, pieminekļi un skulptūras greznojušas apstādījumus. Tajos nav trūcis retu svešzemju koku, krūmu un košumaugu, pavisam 14 retas dažādas koku sugas. Pa sazarotām takām var nokļūt daudzveidīgu koku grupējumu vidē, starp kuriem redzamas atsevišķas laucītes.
Varakļānu muižas parks ir vienīgais Latvijā, kuru simetriski no visām pusēm ietver trīskāršo aleju rindas. Parka skaistuma iedvesmots grāfs M.Borhs 1795.gadā uzrakstījis poēmu franču valodā „Varakļānu sentimentālais dārzs”. 1928.gadā Latvijā rīkotajā skaistuma un daiļuma konkursā Varakļānu parks ieguva pirmo godalgu, iegūstot skaistākā lauku apvidus parka nosaukumu. Sakarā ar Eiropas Kultūras mantojuma dienām 2005. gadā Varakļānu muižas parks tika iekļauts 100 sakoptāko pieminekļu sarakstā, tika piešķirts Eiropas Kultūras mantojuma karogs.
