Ungurmuiža ir harmonisks 18. gadsimta koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts, tas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd Latvijā nav saglabājušās līdzīgas baroka koka celtnes, kuru iekštelpas ir tik bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem.
Otrpus Ungurmuižas kungu mājai jau 1733.g. sāka veidot barokāla regulāra plānojuma “liepu dārzu”, par kura autoru uzskatāms dārznieks Heisels. Aiz centrālās muižas pagalma 18.gs.b./19.gs.sāk. izveidoja ainavu parku ar dīķu sistēmu un vairākiem desmitiem dižozolu. Platība – 9,5 ha, no tiem 3 dīķi aizņem 0,2 ha. Parkam piekļaujas 80,5 ha liels mežaparks. Parks veidots vairākos paņēmienos. Uz DR no bijušās muižas pils ģeometrisks dārzs ar dārza mājiņu (gada skaitlis 1712). Z un A daļā ainavu parks ar milzīgiem ozoliem un eksotisku skuju kokiem, aiz tā mežaparks. Stādījumu pamatā vietējās galvenās lapu koku sugas, sastopamas arī egles un priedes. Ļoti daudz kļavu un ozolu (vecākie koki krūšu augstumā sasniedz diametru 115, 150, 180 cm).
Foto: https://holdme.lv/wp-content/uploads/2013/11/Kazu-foto-LP-HoldMe-038.jpg
