Tagadējā Rankas muižas centra veidošana, domājams, sākusies pēc 1724. gada, muižas dzīvojamā ēka celta ap 18. gs. vidu un vēlāk vairākkārt paplašināta. Plašākās pārbūves notikušas no 1836. līdz 1866. gadam, kad pils iekštelpu plānojums, interjers un fasādes tika izveidotas atbilstoši tā laika valdošajam klasicisma stilam. Pēc 2. pasaules kara pils, kas atradās gandrīz drupu stāvoklī, tika piešķirta Rankas Lauksaimniecības skolai, kas mēģināja ēku atjaunot, taču 1986. un 1990. gadā divos ugunsgrēkos pils tika izpostīta. Ugunsgrēkā atlikušo vietējie iedzīvotāji izmantoja kā ‘’lētu celtniecības materiālu’’, padarot to par drupu kaudzi. Daļēji saglabājušās kalpu mājas, kūtis, klētis, dārznieka māja, ‘’brūzis’’ u.c.
Ap kādreizējo Rankas muižas centru plešas 6 ha liels parks, veidots kā brīva plānojuma masīvi un lauces. Tajā ir divi dīķi, aug daudz kļavu, ozolu, liepu, gobu, apšu, pīlādžu un lazdu, kā arī Nordmaņa baltegle, čūskveida egle, īve un viens no valsts uzskaitē ņemtajiem dižozoliem ar stumbra apkārtmēru 4,6 m. Parks labi kopts, tajā ir daudz jaunu stādījumu. ēkas. Platība – 6 ha, no tiem 2 dīķi aizņem 1,2 ha. Gleznainas perspektīvas paveras no celiņa ap nelielu dīķi parka vidū. Parkā daudz jaunu stādījumu. Parkā stādītas vietējās un eksotisku koku un krūmu sugas. No eksotiem unikāls ir Mūžzaļais buksus.
