Pirmie Nurmižu saimnieki bija tēvs un dēls, Oto Magnuss un Georgs Veinholds grāfs fon Duntens. Šai sākotnēji pilsoniskas izcelsmes Rīgas patriciešu dzimtai Nurmižu muiža piederēja kopš 1755. gada. Muižas ēkas ieskāva krāšņs parks ar gravām un dzirnavu dīķi. Nurmižu dzirnavas, ko darbināja upītes ūdeņi, bija gotiska celtne. Aiz dzirnavām tālu pacēlās pakalni, kas noslēdza dabas ainavu. Muiža tika izpostīta 1944. gadā kara darbības rezultātā.
Parka platība – 21,4 ha, no tiem 2 dīķi aizņem 0,5 ha. Parks stipri izpostīts. Tā A galā nojaušamas plašā parādes pagalma kontūras, uz R no centrālās ēkas, masīvu un gravu ietverta, plaša, garena lauce veido parka kompozīcijas centru. Stādījumu pamatā galvenās vietējās lapu koku sugas.
Foto: http://i.vietas.lv/userfiles/image_gal/big/60/image-18760.jpg
