Kā raksta arhitekts Pauls Kampe, H. V. fon Grotes laikā 1843. g. pēc paša muižas īpašnieka dotajām skicēm būvmeistars Frīdrihs Gotlībs Glēzers (F.G.Gläser) no Cēsīm pabeidzis celt jauno Naukšēnu muižas pili. Būvdarbus uzraudzījis pats pasūtītājs. Uz augsta cokolstāva pacelto divstāvu ēku sedz lēzens divslīpju jumts. Tās abu garenfasāžu centrā atrodas t.s. dubultais rizalīts, kura vidusdaļu noslēdz trīsstūra frontons, bet malējās – atika. Rizalīts ar atiku atrodas arī abās gala fasādēs. Ēkas apjoma kompozīcija ir sakņota vēlīnā klasicisma tradīcijās. Interesanta fasāžu plastika – no ēkas garenfasādes galiem siena tiek pakāpeniski izvirzīta, trešo reizi veidojot centrālā rizalīta vidusdaļu. Tās arhitektoniskais risinājums pilnībā nav uztverams, jo 19.gs.beigās priekšā tapis t.s. Šveices stila lievenis. Interesanti, ka otra pret parku un Rūjas upi vērstā garenfasāde ir arhitektoniski atšķirīga.
Parks kopā ar mežaparku aizņem vairāk kā 50 ha lielu platību, Rūjas upes krastā. Dekoratīvā dārza ierīkošana muižā sākusies 17. gs. beigās, bet vēlāk tas iekļauts ainavu parkā. Teritorija starp pili un saimniecības ēkām ir regulāra plānojuma, ar cirptiem dzīvžogiem, grantētiem celiņiem, zālieniem, krūmu un koku grupām. DR daļa ir brīva plānojuma ar plašām laucēm un skatu perspektīvām. Uz dzimtas kapiem ved Holandes liepu aleja, bet aiz tiem parks pāriet mežā. Divi dīķi. Parkam ir izcila arhitektoniskā un dendroloģiskā vērtība. Tas kalpo kā atpūtas vieta. Parkā aug reti sastopami koki, piemēram, valriekstu koks, korķa koks, Sibīrijas baltegle, kā arī aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle un sudrabkļava.
