Pašreizējais komplekss veidojies 19. gs. vidū. Tā centru veido pils, stallis ar arkādi, divas kūtis, šķūnis mūra stabos, kas kopā veido stilistiski vienotu ansambli. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem un sākotnēji tām ir augsti dakstiņu jumti. Pils celta ap 1903.-1906.g. neorenesanses stilā, iespaidojoties no vēlīnā vācu manierisma. Tai ir glezniecisks siluets, iespaidīgi izmēri, celtnes būvapjomu veido divi ar stāviem zelmiņiem rotāti nevienāda lieluma flīģeļi, augsts kārniņu jumta segums ar masīvu kvadrātisku torni un jumta izbūvēm. Pilij bijuši grezni interjeri; saglabājušās durvis, koka apšuvuma paneļi, griestu apdare kokā.
Parka platība – 20,7 ha, no tiem 2,8 ha aizņem plaši un aizauguši dīķi, kas atrodas Mēra upes parka A un Z malā. Parka stādījumi stipri izpostīti, saglabājušās koku grupas un soliteri ar eksotisku skuju koku pārsvaru.
Kompozīcijas centrā bijusi pils. Parkā vietējās un svešzemju koku un krūmu sugas. Izcils ir vecs kadiķis, kura diametrs krūšu augstumā 47 cm, augstums 11 m. Pie Mēru muižas pils atrodas 19.gs. 2.p. veidots ainavu parks (12 ha) ar terasi un savienotu dīķu sistēmu ar mākslīgām salām. 19. un 20.gs. mijā parks papildināts ar svešzemju skujkoku grupām. Parkā ir 30 dažādu dekoratīvo un retu augu stādījumu. Nozīmīgs ir fakts, ka parkā atrodas viens no lielākajiem ozoliem Latvijā, pēc vainaga lieluma – lielākais Baltijā.
