Latgales jūgendstila pērle.
20. gadsimta sākumā celta kā vieta mākslai un mūzikai. Piedzīvojusi vēsturiskās pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, atkal skolu, pagasta pārvaldi un bibliotēku. 2015. gadā atdzimusi no jauna, lai iedvesmotu un kļūtu par īsto vietu, kurā mīt MŪZA.
19.gs. beigās Laizānu sādžas poļu muižnieku, brāļu Pētera un Jūlija Dlužņevsku īpašumus par lielu naudu nopirka Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, pēc tautības polis, Staņislavs Kerbedzs (1810-1899), pēc profesijas dzelzceļu inženieris. Staņislava Kerbedza sieva bija Viļānu muižas īpašnieka Vikentija Janovska meita Marija. Staņislava un Marijas Kerbedzu ģimenē bija seši bērni. Par Lūznavas mantinieci kļuva viena no meitām, Jevgēnija (1855-1946). Viņa apprecējās arī ar Staņislavu Kerbedzu (1844-1910), savu brālēnu no tēva puses, arī inženieri. Īsi pirms 1905. gada Jevgēnijas vīrs sāka Lūznavas muižas ēkas celtniecības priekšdarbus, revolūcijas laiks darbus aizkavēja, ēku pabeidza būvēt 1911. gadā.
Muižas skaisto dārzu ar lielo koku un krūmu dažādību, neskaitāmu rožu un flokšu daudzveidību, glītajiem parka celiņiem, septiņiem gleznainiem dīķiem, kuros audzēja zivis, ieslēdza metālkaluma žogs ar diviem platiem zaļi krāsotiem vārtiem, pa kuriem parasti izbrauca S. Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza – četrjūgā, bet viņas vīrs S. Kerbedzs – divjūgā. Uz muižu saimnieki parasti atbrauca maijā, bet septembrī aizbrauca uz pastāvīgo dzīvesvietu Itālijā. Laikā kad Kerbedzu nebija, muižas saimniecību vadīja pārvaldnieks Ksendzopoļskis. 20. gadsimta sākumā Kerbedzu īpašumi bija slaveni kā mākslinieku, mūziķu, literātu pulcēšanās vieta, te ciemojās arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un mūziķis K. M. Čurļonis.
2015. gadā ir noslēdzās vērienīgs projekts „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”, kuru īstenojusi Rēzeknes novada pašvaldība. Paredzēts, ka nākotnē Lūznavas muiža varētu attīstīties kā starptautisks vides izglītības un mākslas centrs, dažādu nometņu, semināru, mākslas plenēru rīkošanas vieta.
