Lobvoržu (Loboržu) muiža minēta rakstos jau 1784.gadā kā Rēzeknes pagasta vecākā fon Korfa īpašums. Regulāra plānojuma parku muižā sāka veidot 19.gs. 70.gados, kad to iegādājās krievu literāts un kultūras darbinieks Aleksandrs Žemčužņikovs. Loboržu muiža Žemčužņikovu-Voščiņinu dzimtu īpašumā palika līdz 20.gs. 40.gadiem.
Lobvoržu (Loboržu) muižas komplekss smagi cieta pēckara gados; bez aprūpes ilgstoši bija atstāts arī parks. No vēsturiskās apbūves līdz mūsdienām Loboržu muižā saglabājusies tikai 19.gs. sākumā eklektisma stila klasicisma formu tradīcijās celtā kungu dzīvojamā māja – vienstāvu mūra ēka uz augsta cokolstāva ar divstāvu šķērzemiņu izbūvēm garenfasādēs un divām pret parku vērstām koka terasēm, kā arī ažūra koka lievenīša akcentētu galveno ieeju.
Lobvoržu (Loboržu) muižas parks, kas aizņem 4.7ha lielu teritoriju, bija viens no retajiem uz terasēm veidota regulāra plānojuma parkiem Latvijas teritorijā. Parka nogāzē izveidotas piecas terases, kas bijušas apstādītas ar horizontālām liepu rindām. Nogāzes malā būvēto kungu dzīvojamo māju ar parka terasēm vienoja kāpnes. Parka tālākie nogabali ziemeļu un dienvidu daļā veidoti kā brīva plānojuma parks, kurā līdzās vietējo sugu kokaugiem sastopamas arī vairāk nekā 15 eksotisko koku un krūmu sugu. Pēdējos gados Lobvoržu (Loboržu) muižas parkā norit regulāri kopšanas darbi, bet bijušās kapličas vietā parkā tika uzstādīts un iesvētīts krusts.
Foto: https://live.staticflickr.com/5330/30942766085_10f8628d48_z.jpg
