Lielstraupes pils ir vienīgā Latvijā saglabājusies celtne, kur vienā ēkā ir apvienota viduslaiku pils un baznīca. Pils celtniecību uzsāka 1263. g. Apbūve ļoti cieta 17. un 18. gs. laikā, kā arī 1905. g. nemieru laikā. Ēku kompleksu atjaunoja 1909. g. pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Lielstraupes baznīcā atrodas vairāki mākslas pieminekļi – 17. gs. ērģeļu luktu un 18. gs. kanceles gleznojumi. 1944. g. dievnamā uzstādīja mākslinieka S. Vidberga vitrāžas “Golgāta” un “Kristu dzimšana”. Savukārt, pils tornī redzams vietējā pulksteņmeistara Aides darināts pulkstenis, bet uz baznīcas sienas – saules pulkstenis. Pils parkā ir jāaplūko 1744. g. no koka būvēto zvanu torni. 1938. g. baznīcā atklāta piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem. No 1963. g. pilī darbojas narkoloģiskā slimnīca. Baznīca ir apskatāma dievkalpojumu laikā, bet pārējais ēku komplekss – no ārpuses.
Parkā kopš 1848. g. atrodas koka zvanu tornis. Parkā aug vietējās un eksotisku koku un krūmu sugas (sniegāju jasmīns, balzāma baltegle u.c.) Platība – 43 ha., no tiem 0,6 ha aizņem 4 dīķi. Regulārs parks, ko ietver mūra žogs. Vecais parks daļēji izpostīts kara laikā un 20.gs. 50- os gados, kad bojā gāja lielākā daļa Sibīrijas baltegļu un balzama baltegļu stādījumu. Vēlāk parks papildināts ar jauniem stādījumiem. Saglabājušās atsevišķas alejas.
Foto: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/d/d7/Lielstraupes_pils.jpg
