Muiža vēsture: 19.gs. beigās parka malā tika uzcelta t.s. Šveices māja, bijušās muižas siltumnīcas atrodas netālu no sarga namiņa. Pils celta atstatu, vecās kungu mājas vietā, Gaujas senlejas malā, pēc 1848.g. vēlā klasicisma formās firstam Paulam fon Līvenam. 20.gs. sākumā tai tika pagarināti sānu korpusi. Pilī saglabājušās sākotnējās ieejas durvis, zālē un salonā – parkets. Sanatorijas vajadzībām 20.gs. 30.gados tika izbūvēts pils mansarda stāvs, pils priekšā koka konstrukcijā uzbūvēts vasaras paviljons.
Parka platība – 4,88 ha, no tiem 0,22 ha aizņem ūdeņi (2 dīķi). Pils atrodas Gaujas senlejas kraujas augšmalā, no kurienes paveras tāli skati pār senleju. Otrpus pilij aleju ietverts brīva risinājuma dārzs. Stādījumu pamatā galvenās vietējās lapu koku sugas un egles. Sevišķi izcili ir daudzi simtgadīgie ozoli (diametrs krūšu augstumā līdz 150 cm), kas stādīti gar gravas kranti. Pauls fon Līvens 1853.g. kā pirmais no Vidzemes Šveices muižniekiem Gaujas labajā krastā ierīkoja parku ar vairākām promenādēm jeb pastaigu takām un ar divējām koka kāpnēm, vienas ar 380 pakāpieniem veda no Vikmestes gravas augšā uz skaisto skatvietu jeb “bellevue”, bet otras ar 325 pakāpieniem vedušas no pils parka uz pārceltuvi pār Gauju, kura tolaik atradās iepretī Siguldas “Līcīšiem”. Šis dārgais pasākums iespējams būs saistījies ar paša fon Līvena iekšējo nepieciešamību pēc koptas dabas vai varbūt arī ar prestiža apsvērumiem, jo gadu pēc tam – 1854.g. vasaras atvaļinājumiem Krimuldas pilī pavadījis Vidzemes ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs un šai sakarā tagadējo Vikmestes pilskalnu latvieši 19./20.gs. beigās saukuši par Suvorova kalnu.
Foto: https://krimuldasmuiza.lv/sites/default/files/inline_content_files/057_foto_inese_kalnina-14.jpg
