Katvaru muižas apbūve sākas no 18.gs. – 20. gs. ar skaistu, īpatnēji veidotu regulāra stila parku ar divām terasēm un ezeru. Gar ezera krasta terasēm stiepjas vecu liepu alejas ar atpūtas stūrīšiem. Parka veidojumā saglabājušās 19.gs. sākuma baroka – klasicisma pazīmes. Katvaru muiža un tās apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ievērību pelna muižas būvapjomi, fasādes konstruktīvie paņēmieni kungu ēkas fasāžu dekoratīvā apdare. Katvaru muižā par dārznieka palīgu bērnībā strādājis un mācījies Juris Neikens (rakstnieks, mācītājs, pirmo latviešu dziesmu svētku 1864 gadā Dikļos organizators). Pils celta 18.gs. vidū un tajā daļēji saglabājusies sākotnējā un 19.gs. neogotikas stila interjera apdare. 19.gs. ēka tika apmūrēta ar ķieģeļiem, piešķirot neogotikas formas.
Parka platība – 15,25 ha, tai skaitā 2 dīķi, kas aizņem 0,1 ha. Parks piekļaujas Katvaru ezera A krastam, ar nogāzi ezera virzienā. Centrālās daļas kompozīcija stingri simetriska, lēzenā nogāze starp pili un ezeru terasēta. Pirmās terases augšmalā ļoti vecu, agrāk cirptu liepu rinda, bet otrās terases Z galā labirinta atliekas. Labirints terases D galā veidots ap 1910.g. Šis terases ezeram tuvākajā malā cirptu liepu aleja. Simetrijas ass galā ezera krastā pusapaļš izvirzījums – skatu punkts ar perspektīvām uz ezeru. Stādījumu pamatā vietējās lapu koku grupas. Parka veidojumā saglabājušās 19. gs. sākuma baroka-klasicisma pazīmes. Interesantas ir liepu alejas, no kurām pati grandiozākā ir augšējās terases 400 gadīgo, 4-5 m resno un līdz 40 m garo milzu liepu aleja. Iespaidīga ir arī muižas dienvidu galā esošā kastaņu birzs. Pats neaizmirstamākais no visiem Katvaru stādījumiem ir liepu ziemeļu labirints ar ļoti īpatnēji izveidotām liepām, caur kuru lapotni vasarās nav saskatāmas debesis.
