Jezupovas (Juzefovas) parks ir veidots 19. gadsimtā holandiešu stilā un vēl līdz 19. gadsimta beigām šajā parkā būtu atrodama arī muiža, taču mūsdienās ir saglabājusies tikai neliela daļa no muižas parka, kurā ir atrodamas vairāk nekā 100 dažādu augu sugu.
Vietas sākotnējais nosaukums bija “Hofzumberg”, kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē – māja uz kalna. 18. gs. beigās parku pārdēvēja par Jezupovu. Muižas mūra ēku ir cēlis pats saimnieks – B. Šahno, izvēloties par paraugu Parīzes tuvumā kādreiz redzēto pili. Pašlaik apskatāmi tikai muižas ēkas pamati. Bijušais barona B. Šahno zirgu stallis ir vienīgā no Juzefovas muižas ēkām, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Šajā parkā, līdzīgi kā citos muižu parkos, atrodamās koku sugas ir ļoti īpašas. Juzefovas parka īpašo atmosfēru veido simtgadīgas Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele. Parka tuvumā mīt retais liellūpas vīngliemezis (Isognomostoma isognomostomos), kas Latvijā atrasts tikai šajā apkaimē. No Jezupovas parka iztek avots, kura ūdenim piemītot dziednieciskas īpašības.
Parka dienvidaustrumu stūrī atrodas 82 cm garš, 46 cm plats un 10 cm augsts pelēkas krāsas laukakmens, kura plakanajā virsmā iekalts krusts. Pēc muižas pēdējā grāfa Bogdana Šahno ģimenes aukles stāstījuma, ar krustakmeni saistīti traģiski notikumi, kas risinājušies 1922. gadā. Divi jaunieši – muižas kalpone un staļļa puisis gatavojās kāzām, bet kalponi bija iekārojis vecais grāfs un precības nav atļāvis. Kalpone uzvilkusi līgavas kleitu un izmetusies pa logu, tā padarot sev galu. Līgavainis nav spējis pārdzīvot iecerētās nāvi un parkā pakāries. Muižas ļaudis tajā vietā novietojuši akmeni un iekaluši tur krustu.
Parkā atrodas 1 km gara „Marijas taka”, soliņi, tiltiņi, nojume, šūpoles. Šī ir iecienīta jaunlaulāto viesošanās vieta.
