Apbūves pirmsākumi datējami ar 17. gs. Toreiz te bijusi dzīvojamā māja un sakņu dārzs. 1789.gadā projektēta un pēc tam būvēta kungu māja – divstāvu ēka. Volfi bijuši ļoti bagāti. 20. gs. sākumā viņiem bijusi vieglā automašīna, telefons. Kungu mājā bijušas podiņu krāsnis, daudz gleznu un skaistas mēbeles. Latvijas brīvības cīņu laikā Jaunlaicenes muižā krievi izlauzuši visus krāsns podiņus, sīki sagraizījuši gleznas, piegānījuši mēbeļu atvilktnes un visu muižas ēku. To 1920.gadā nojauca un pārdeva. Tagad tur atrodas estrāde.
Šobrīd parka platība ir 9 ha un te aug 36 koku un krūmu sugas. Daudzi koki ir veci un resni. Te var atrast ozolu 4,60 m resnu, liepu – 4,24 m resnu un arī 2,50 m resnu melnalksni. Parkā izveidotajā dīķī iebūvēta mākslīgā saliņa. Te baroni mīlējuši atpūsties. No parka alejām saglabājusies tikai viena. No muižas parka lapukoku aleja ved uz krogu un tālāk egļu aleja turpinās līdz kungu kapiem.
