Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Jāņmuižas (Johannenhof) pils. 1757.gadā Jāņa muiža kā Cēsu pils muižas sastāvdaļa parādās Vidzemes muižu arklu revīziju dokumentos. 1777. gadā Cēsu pilsmuižas īpašnieks barons Kārlis Ādams Volfs Jāņa muižu atdalīja no pilsmuižas un uz septiņu Līvu pagasta zemnieku māju bāzes izveidoja atsevišķu muižu, ko noraksta mūža lietošanā savai sievai Regīnai, dzimušai fon Rautenfeldei. Muiža tikusi iznomāta vairākiem nomniekiem. Kā pēdējie nomnieki bijuši priekuliešu Kampes ģimenes locekļi. 1920.gada agrārās reformas rezultātā no Jāņu muižas atdalītas vairākas saimniecības, bet muižas centrs 150 ha kopplatībā nodots pēdējā nomnieka Kampes dzimtsīpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.
Parkam ir 18.gs. zīmēts plāns. Taisns un garš pastaigu ceļš, ar kāpnēm, tiltiņu. Otrs, nedaudz īsāks ceļš vedis no kungu nama uz R, kur mežmalā krustojies ar citu ceļu. Platība 5,3 ha. Atrodas Gaujas senlejā. Parks saglabājies vāji. Dekoratīvie stādījumi bijuši veidoti uz Z un ZR no bijušās kungu mājas Gaujas senlejas krastā, to plānojums ģeometrisks. Profesionālās skolas mācību korpuss atrodas parādes pagalmā un novietots aksiāli pret iebraucamo aleju. Parkā stādītas vietējās un svešzemju sugas.
Foto: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/8/87/J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas_pils_2001-05-26.jpg
