Pils ēka ir celta 1896. gadā., kad muiža piederēja baronam P. Volfam. Izteiksmīga neobaroka celtne ar mansarda jumtiem gan centrālajā daļā, gan sānu rizalītos, ar atturīgi plastiskiem ēku fasādes rotājumiem. Lielākās pārbūves Dikļu muižas pilī notiek 1930. gadu beigās, kad salīdzinoši korekti tiek izbūvēts 2. stāvs, paplašinot logu ailas. 1930. g. tika uzbūvēts otrais stāvs virs ziemeļu gala telpas un 1948. g. veikta dienvidu gala verandas pārbūve. Šīs pārbūves ir izjaukušas sākotnējo ēkas simetriju. Pilī ir saglabājušies daudzi sākotnējās interjera apdares elementi (krāsnis, kamīns, koka apdare).
Ēku ansambli papildina parks un dīķi. Parks ir ap 20 ha platībā, ko veido regulāri plānotā pagalma daļa pils priekšā – ar celiņu sistēmu un atpūtas vietām, ar cirptiem dzīvžogiem un eksotiskiem augiem. Par pils Dienvidu dīķi tiek stāstīts, ka tam ir bijusi ozolkoka grīda. 20. gs. 60.-jos gados, apsekojot Dikļu muižas parku, tika konstatēts, ka tajā aug 20 eksotisku koku sugas, starp tiem Abies balsamea, Juglans cineres, Populus beroliensis, Pseudotsuga menziensii un citi. Šie koki toreiz tika novērtēti kā 30-40 gadu veci. Netālu tek arī Mazbriedes upīte, skaisti papildinot pils parku. Platība – 20 ha, no tiem Dikļupe un dīķi aizņem 2,4 ha. Parka teritorijai piekļaujas ezers. Uz Z no pils regulāra plānojuma parādes pagalms, uz A plašs dīķis ar brīva plānojuma koku stādījumiem malās. Dikļupes stāvajā krastā mežaparks. Parku veido galvenās vietējās koku un krūmu sugas.
Foto: https://media2.nekropole.info/2016/07/Diklu-muiza_579a3c3f7c3eb.jpg
