Pils celta Ā.G.B. Emīlam fon Vulfam 1890.-97. g. pēc arhitekta H.Grīzebaha projekta vēlīnā Tjūdoru neorenesanses stilā un uzskatāma par spožāko šī stila paraugu Latvijā. Tās tēlu veido absolūta kvalitāte celtnes proporcijās un neapmesto laukakmeņu mūrējuma un detaļu izpildījumā, kā arī harmoniska iekļaušanās apkārtējā ainavā. Tā kā pils nav cietusi ne 1905. g. ne 2. pasaules kara laikā tajā saglabājusies sākotnējā neorenesanses stila interjeru apdare – kokgriezumiem rotātas kāpnes, ēdamzāles griestu kasetējums, stuka veidojumi u.c., kas saglabājušies arī pēc 2002. g. ugunsgrēka.
Parks 19.gs. 2.pusē. Patība – 33 ha, no tiem 0,5 ha aizņem dīķis un Sūlas upīte. Pils celta 1882.-1883.g., tās tuvumā regulāri jaunāku laiku stādījumi. Pārējā parka daļa atrodas zemāk, tai cauri vijas Sūla. Uz ZA no pils, Sūlas kreisajā krastā atrodas pilskalns, kura virsotnē atrodas bijušā pils īpašnieka barona fon Vulfa kapenes. Lielākā daļa parka atbilst mežaparkam ar lokveida un radiālu ceļu sistēmu. Visā teritorijā diezgan daudz eksotisku. Stādījumu pamatā galvenās vietējās lapu koku sugas, arī Rudā roze.
