Cēsu Jaunā pils 18. gadsimta beigās celta vecās ordeņpils vārtu nocietinājumu vietā kā Cēsu pilsmuižas muižnieka dzīvojamā ēka. Kopš 1949. gada pilī atrodas Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.
Pils parks veidots ap 1832. gadu, tā ainavā iekļautas ordeņa pilsdrupas un iespaidīgā senā vendu pilskalna – Riekstu kalna siluets. Meistarīgi izmantoti strauti un avoti, paugurainais reljefs ar smilšakmens atsegumiem, to visu papildinot ar romantismam raksturīgajiem tiltiņiem un paviljoniem. Pils parka veidotāji savulaik devuši īpašus vietvārdus pils parka objektiem. Īpašā vārdā, par godu pils parka veidotājam grāfam Karlam Gustavam fon Zīversam, nodēvēts Kārļa kalns pils parkā pie dīķa, uz kura 1908. gadā grāfa dēls Emanuels fon Zīverss uzstādīja postamentu ar grāfa Karla Gustava fon Zīversa bronzas krūšutēlu. Pils parkā atrodas arī Minadoras kalns, Šarlotes sala, Emanuela terase. Tie visi ir grāfa Karla Gustava fon Zīversa tuvāko ģimenes locekļu vārdi. Līdz mūsdienām pamatā Pils parks saglabājies sākotnējā risinājumā. 1936. gadā pēc mākslinieka J. Rozenberga meta uzbūvētas kāpnes noejai pie dīķa. Tās papildinātas ar tēlnieka R. Āboltiņa šūnakmenī veidotām skulptūrām – bērnu figūriņām kāpņu malās, vēzīti – strūklaku ar strauta kaskādi, zvejnieku tēliem pie ūdens. 1960. gados uzbūvēja estrādi un skatītāju laukumu, bet no pils laukuma uz parka zemāko daļu iekārtoja šūnakmenī apdarinātas kāpnes. Dīķī līdzšinējo akmeņu krāvuma piramīdas formā veidoto strūklaku 1960. gadā nomainīja ar tēlnieka Andreja Jansona veidotu skulptūru „Vīrs ar samu”. Pils parks ir iecienītākā atpūtas vieta cēsniekiem un pilsētas viesiem, kurš pilsētas kultūrvidē ir atpazīstams gan ar savu neatkārtojamo romantisko ainavu, gan operas izrāžu, mākslas un daudzveidīgo kultūras pasākumu norisēm. Platība – 6 ha, tai skaitā dīķis. Ainaviskā stila parks, tā veidošana sākta 1814.g. Parkā stādītas vietējās un svešzemju koku un krūmu sugas.
Foto: https://cesupils.lv/wp-content/uploads/2014/05/Pils_parks.jpg
