Burtnieku muižas apbūve attiecināma uz 14. – 19.gs. beigām. Tajā iekļaujas 18.gs. 2.pusē celta klēts ar lieveņa arkādi, divas 19.gs. celtas kalpu mājas, divas 19. gs. 1. pusē celtas dzīvojamās mājas ar vārtiem, divas 19.gs. beigās celtas kalpu mājas, 19.gs. pirmās puses dārznieka māja, 18.gs. beigās – 19.gs. celtā, ar barokālu mezonīnu rotātā, pārvaldnieka māja , 18.gs. beigu vāgūzis un ratnīca, 18.gs. beigu staļļi, 19.gs. beigās celtais paviljons, 14.gs. pilsdrupas un parks.
Viens no koptākajiem lauku muižu parkiem Latvijā ar vairāk nekā 70 koku un krūmu sugām. Izveidots pie Burtnieku muižas pils ar dīķu kaskādi, retu koku stādījumiem, vienlaidus granīta bluķu kāpnēm, strūklaku u. c. Jau 17. gs. ārpus nocietinātās pils kalna pakājē pie dīķa, kur šobrīd ir apbūve, bijis dekoratīvs dārzs. Pie dārza celta arī dārznieka māja ar siltumnīcām, šobrīd drupas. 19.gs. sāk. izveidots parks jaunās pils priekšā aiz kādreizējā nocietinājuma mūra. Bet lielākās pārmaiņas notika 19. gs. vidū, kad to īpaši greznu veidoja muižas pēdējais īpašnieks barons V. fon Šrēders, iekļaujot tajā arī kādreizējos pils aizsardzības grāvjus ar dīķiem. Parka ierīkošanu konsultējis W.M.A. Engelharts. Dārza viena daļa veidota regulāra ar terasēm, noejas kāpnēm un strūklaku, bet aiz dīķa ozolu un cirptu liepu rindas. Parkā bijis arī gaisa tilts, celts 19. gs. 2. pusē, un dārza vāze “Gadalaiki”. Dārzu gar ceļu norobežoja mūra žogs ar kaltiem dzelzs vārtiem. Tālāk uz pilsdrupu pusi veidots plašāks ainavu parks. Platība – 27,1 ha. Ūdeņi – Burtnieku ezers, parkā dīķis. Lielā parka paviljona D pusē terasēta regulāra plānojuma teritorija ar strūklaku centrā. Šo parka daļu noslēdz dīķu virkne, aiz kuras ozolu stādījumi. Uz A no paviljona aiz tiltiņa brīva plānojuma mežaparks. Parkā vietējās koku un krūmu sugas. Kā retums jāizceļ parkā augošais Papīra bērzs.
Foto: https://media2.nekropole.info/2016/05/Burtnieku-muiza_572a1c2aa1601.jpg
