Muižas kungu māja cieta 1.pasaules karā, atjaunošana-pārbūve tika veikta pēc arhitekta V.L.N. Bokslafa projekta. No 16.gs. līdz 17. gs. otrajai pusei Braslavas muiža piederēja Vālenu dzimtai. 1672. gadā Braslavas muižu kopā ar Doktormuižu piešķīra Akselam Ēriksonam Uksenšernam, bet pēc tam viņa mantiniekiem. Pēc 1727. gada Braslavā saimniekoja fon Felkersāms, no 1780. gada – fon Kaumerni. Kaumernu dzimtas laikā uzcēla lielo kungu māju un izveidoja 16 ha lielu ainavu parku. Kungu namu nodedzināja 1919. gadā.
Parka platība – 15,25 ha. Plānojums brīvs, ainavisks. Pils atradusies parka Z daļā. Parkā daudz egles, taču stādījumu pamatā ir arī lapu koki.
