Bīriņu pils celta Augusta fon Pistolkorsa laikā 1860.g. pēc arhitekta F.V. Heses projekta. Tā ir visiespaidīgākā pusloka stila celtni Latvijas piļu arhitektūrā. “Nama kopējais arhitektoniskais risinājums attiecināms uz neogotiku, taču logailas – kuru pusapļa pārsedzēm ir ievērojama nozīme pils kopējā tēlā – raksturīgas t.s. pusloka stilam. Tādējādi Bīriņu pili no stilistiskā viedokļa var vērtēt kā savdabīgu divu virzienu apvienojumu. Tā izpelnījusies arī laikabiedru atzinību un mūsdienās uzskatāma par neordināras arhitektoniskās domāšanas paraugu [2.].” Ēkai bijis bagātīgs dekors – skulptūras, ciļņi, kas zuduši I pasaules kara laikā. Pilī saglabājusies neorenesanses interjera apdare – ieejas plašais vestibils ar divpusējām koka kāpnēm, ēdamzāle ar kasetētiem koka griestiem un glazēto podiņu krāsnīm u.c.
Viens no senākajiem ir Priežkalna parks ar grāfa Mellina 1819 g. celtajām dzimtas kapenēm. Kādreizējās sēru alejas sākumu, kas ved uz tām, iezīmē lieli, smagi dzelzs vārti. Mežaparks. Daudz jaunāks ir Mežaparks jeb Emīlijas parks, kas tapis vienā laikā ar jaunās Pils ēkas celtniecību (19. gs. vidū). Šo plašo parku Augusts fon Pistolkorss veidoja kā dāvanu savai mīļotajai sievai Emīlijai. Tajā stiepjas garas līkloču pastaigu takas. Ainavu parks. Nākot no Mežaparka uz Pili, caur Augļu dārzu nonākam izkoptā Ainavu parkā, kas apņem Pili no zirgu staļļiem līdz Dārznieka mājas viesnīcai. Stallī mīt zirgi, poniji, dekoratīvie truši un pērļu vistiņas. Ainavu parka malā atrodas Putnu dārzs. Regulārais parks. Te no Pils balkona paveras skaists skats uz vēsturiskajām parka terasēm. Pa plašajām akmens kāpnēm nonākam līdz lapenei ezera krastā. Slēgtu pasākumu dēļ Pils apskate var būt ierobežota, ekskursijas lūgums pieteikt iepriekš. Platība – 5,75 ha. No pils uz ZA samērā stāvā nogāzē neorenesanses stilā veidots parks ar paviljonu ezera krastā. Nedaudz sānis no pils regulārs liepu grupu stādījums ar neskaidru kompozicionālu nozīmi. Pils D un DR pusēs ainavisks parks ar atsevišķiem regulāra plānojuma elementiem. Galenās skata perspektīvas no pils ezera virzienā. Atsevišķi no parka centrālās daļas 18.gs. mežaparks. Stādījumu pamatā daudz kļavu un liepu, no krūmiem jāmin Eiropas segliņš un rozes (Potecelmu roze un ābolu roze). No eksotiskām sugām sevišķi nozīmīga ir Punktētā vilkābele. Liepu stādīšanai izmantots G. Kufalda ieteiktais paņēmiens – stādīti 2-4 koki cieši blakus, kas vēlāk saaugšanas rezultātā ātrāk rada liela koka iespaidu.
