Biksēres muiža pirmo reizi rakstos minēta 1583. gadā, kad Polijas karalis Stefans Batorijs muižu izlēņoja kādam Heinriham Ramelam. Vēlākā laikā muižas īpašnieki ir vairākkārt mainījušies. 1824. gada 20. janvārī muiža nonāca Johana Eduarda Magnusa īpašumā. Magnusu dzimtai Biksēres muižas centrs piederēja līdz pat 1939. gadam. Muižas kungu mājā atrodas Sarkaņu pagasta pārvalde (šobrīd ēka tiek renovēta), klētī ir iekārtots privāts senlietu muzejs (saimnieks Andris Trečaka).
Parka platība – 8,37 ha, no tiem ūdeņi aizņem 0,5 ha. Reljefs paugurains ar upītes gravu. Gravas malās un paugura nogāzēs meža parkam līdzīgi stādījumi. Stādījumu pamatā galvenās vietējās lapu koku sugas. Daudz ozolu, tai skaitā 1 ar diametru krūšu augstumā 140 cm. Biksēres muiža, agrāk saukta arī par Libes muižu, atrodas Kāzu kalnā pie gleznainās Libes upītes gravas. Muižu ieskauj 13 ha plašs parks ar simtgadīgām liepām un ozoliem. Muižas ēkas saglabājušās no muižkunga Magnusa laikiem. Baronu Eberhardu fon Mangusu ļaudis raksturojuši kā ļoti nežēlīgu cilvēku, varbūt tāpēc muižas parkā ir “Vaimanu vārti”, “Nāves ieleja” un akmens, uz kura vēl tagad saskatāmi muižā pērtu zemnieku asins lāsojumi. 14,7 ha lielo muižas parku grezno koktēlniecības simpoziju dalībnieku veidotās skulptūras.
Foto: http://www.madona.lv/turisms/lv/box/bgalery/obj.185-0884447001529580043.jpg
