Muižas pils celta 18. gs. beigās, vairākkārt atjaunota, pielāgojot to skolas vajadzībām – šobrīd tajā atrodas Balvu Profesionālā un vispārējā vidusskola. Muižas zālē ir viena no labākajām akustikām Latvijā un ik gadu augusta pēdējā nedēļas nogalē te notiek Balvu Kamermūzikas festivāls. Muižas apbūvē ietilpst arī Lāča dārzs, kas ir kādreizējais muižas augļu dārzs, ko ieskauj lazdu aleja. Dārza vidū atrodas dīķis ar saliņu.
Šobrīd šeit izveidots savdabīgs akmeņu dārzs ar 23 kompozīcijām, ko veido 49 akmeņi. Atjaunotajā muižas klētī kopš 2010. gada atrodas Balvu novada muzejs un Tūrisma informācijas centrs. “Lāča dārza” lazdu alejas sākumā aug dižozols (504 cm) – pie tā rētainā stumbra iespējams sadzirdēt stāstus par muižas ļaudīm, gudro lāci vai pilī mītošo Balto dāmu.
18.gs.beigās Viļakas stārasta sieva Konstancija Hilzena pie Balvu ezera izveido pusmuižu, kas pirmoreiz inventāra sarakstos minēta 1765.gadā.1772.gadā, līdz ar Latgales pievienošanu Krievijas impērijai, Balvu muiža pāriet Krievijas ķeizarienes Katrīnas II rīcībā un viņa Balvus atdot J.Jelaginam. Vēlāk Jelagina atraitne savus īpašumus atdod znotam Buturlinam, bet 1806.gadā Balvu muižu pārdod. Par tās īpašnieku kļūst Gorožinskis (Horožinskis). Viņa laikā veidots arī muižas parks ezera krastā, kas bija domāts kā atpūtas vieta tikai muižas īpašnieku ģimenei un tās viesiem. Kādreiz parka ainavu ir atdzīvinājušas ūdenskrātuves – dīķīši. Parkā ir uzcelta estrāde. Netālu no ezera krasta kara laikā ir apglabāti vācu armijas karavīri, kuri miruši kara hospitālī, kas atradās bijušajā muižas pilī – tagadējā sākumskolā. Viņu pēdējā atdusas vieta iezīmēta ar piemiņas akmeni un Balto krustu.
Pati muižas pils celta 18.gs. II pusē. 1920.gadā to nodedzina, vēlāk atjauno un pielāgo skolas vajadzībām – no 1930.gada šeit darbojas ģimnāzija, tad pamatskola(līdz 2010.gadam). Daudz kas no pils sākotnējā izskata ir zudis – nav vairs ieejas kolonnu, pazudušas arī vītņveidīgās kāpnītes ēkas aizmugurē. Savukārt, otrais stāvs, kas senāk bijis tikai vidusdaļā, izbūvēts visā mājas garumā. Senatnīgumu rada neparastais sienu biezums un velves pagraba stāvā. Ir izveidoti apstādījumi starp ēku un Brīvības ielu. Muižas laikā šeit nebija koku, lai neaizsegtu skatu uz plašo augļu dārzu ielas pretējā pusē. Augļu dārzu puslokā ietver zemes valnis un lazdu aleja, kas mūsdienās ir papostīta sakarā ar dažādām saimnieciskām darbībām. Dārza centrā atrodas dīķis, izraktā zeme ir bērta centrā, līdz ar to izveidojot skatu, kas kā neliels paugurs paceļas apkārtnē. Senāk dārzā bijušas ar dārznieku un ābolu mājas. Senajā augļu dārzā vairs neaug augļu koki, tas ir kļuvis par atpūtas vietu pilsētas iedzīvotājiem. Tas tiek saukts par Lāča dārzu. Daži iedzīvotāji apgalvo, ka šis nosaukums radies sakarā ar to, ka muižas īpašnieki turējuši lāci, bet citi uzskata, ka tur ir sakars ar pulkvedi Kārli Lāci, kuram 20.gados piešķīra šo dārzu sakarā ar agrāro reformu. 20.gadsimta 90.gadu sākumā te izveidots savdabīgs atpūtas parks. Dārzā izvietotas 23 akmens kompozīcijas no 49 laukakmeņiem.
Pie Brīvības ielas atrodas arī vecā muižas klēts, kas celta laikā no 1870. līdz 1880.gadam. Tā izmantota visdažādākajiem mērķiem – gan kā cietums vācu okupācijas laikā, gan kā NKVD karaspēka mītne, gan kā tautas nams, gan kā karavīru virtuve. Pēc remonta un pārbūves te atrodas Balvu Novada muzejs. Ielas pretējā pusē atrodas gara, zaļa vienstāva koka ēka. Tajā kādreiz dzīvoja dažādi muižas kalpotāji. Tagad ēkā izvietoti dzīvokļi. Mazliet tālāk, Brīvības ielā 43, atrodas pienotava, kura celta muižas barona Otto fon Tranzē laikā. 1944.gadā tā nodedzināta, atjaunota ievērojami pārbūvējot. Raiņa ielā 28 atrodas bijušā muižas kūts jeb stallis. Ir saglabājusies uzbrauktuve, pa kuru varēja pajūgos uzvest lopbarību kūts augšā. Tautas iela (senāk Robežu) – bija apbraucamais ceļš starp muižu un ciemu.
Foto: https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/78/Balvu_mui%C5%BEa_%281%29_-_panoramio.jpg
