Vietējās nozīmes Arhitektūras piemineklis un īpaši aizsargājama dabas teritorija (kopš 1968. gada). Parks ierīkots 19. gs. 30 gados pēc vācu muižnieka Klodta rīkojuma. Parka pašreizējā bagātība ir apmēram 500 koku vecumā no 70 līdz 150 gadiem un upīte Supenka. Platība ir tuvu pie 14 ha.
Barona laikā, ierīkojot parku, tika izveidots īpatnējs parka elements – dabas pulkstenis. Tas sastāvēja no 12 dažādiem pa apli sastādītiem kokiem. Pēc koku ēnu krišanas leņķa esot noteikuši laiku. Šis aplis daļēji ir saglabājies. Parkā ir arī dīķis, kurā atrodas mīlestības saliņa. Cauri parkam tek neliela upīte – Supeņka. Lielus zaudējumus parkam atnesa kara laiks, jo tā teritorijā bija apmeties vāciešu garnizons: cēla barakas, nocietinājumus un izcirta kokus. Līdz pat 1979. g. parka teritorijā darbojās Mākslīgās apsēklošanas stacija, tāpēc parkā ganījās buļļi un tas aizauga ar krūmiem un nezālēm.
80. gadu sākumā, kad par parka saimnieku kļuva padomju saimniecība „Baltinava”, sākās parka sakopšanas darbi. Īpaši nopelni nolaistā muižas parka atjaunošanā ir saimniecības agronomam Jānim Aleksandrovam, ar kura iniciatīvu tika sakopti zālāji, iestādīti dekoratīvie krūmi un koki, ierīkots žogs. Muižas parkā ir izveidotas trīs zonas – atpūtas zona ar estrādi, sporta laukums un bērnu rotaļu laukums.
Parka teritorijā regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi.
