Sākotnējās muižas ēkas Ziemeļu kara laikā tiek nodedzinātas un pēc tam pirmo kungu māju koka konstrukcijā uzceļ ap 1715. g. 18.gs. beigās celta jauna mūra kungu māja vecās vietā un pagarināta 1793. g., iegūstot pašreizējos apmērus. Ēkā daļēji saglabājusies 19. gs. 2. puses interjeru apdare – ēdamzālē kasetēti koka griesti, vestibilā un zālē parkets, kā arī krāsnis. Kungu mājas priekšā ir parādes pagalms ar rundēli, bet aiz kungu mājas ainavu parks.
Kungu mājas priekšā ir parādes pagalms ar rundēli, bet aiz kungu mājas ainavu parks. To sāka veidot 19. gs. vidū starp kungu māju un dīķi ar kāpnēm un terasēm, kā arī tālām skatu perspektīvām pāri laucei un dīķim. Ierīkošanu turpināja 19.gs. un konsultēja W.M.A. Engelharts. Neliels parks veidots arī pie pārvaldnieka mājas. Aumeisteru muižas parks toreiz un šodien papildina muižas ēku apkārtni gan vizuāli, gan estētiski. Parkā tiek saglabāts vēsturiskais plānojums no 1880. gada beigām, kad 19.gs. Beigās veidoja terases un jauno parku. Dažādie terasējuma līmeņi pavēra plāšu skata perspektīvi. Jauno pastaigu celiņu tīklu paredzēts veidot pēc 19. gs. ainavu dārzu jeb parku principiem. Parka vecākā daļa platībā starp pili un lielo jeb zaļo dīķi pastāv kopš 1720 gadiem. Veco aumeisteriešu saglabātie nostāsti liecina par to, ka „gulbji peldējuši pie pašas pils”. Pēc klasicisma tradīcijām – visdažādāko koku un krūmu krāsu, formu spēles, nianses, starp tiem vijās līkumainie pastaigu celiņi. Platība – 14,6 ha, no tiem 1,8 ha aizņem dzirnavu ezers un dīķis. Stādījumu plānojums nav vienveidīgs un, domājams, radies pakāpeniski. Kompozīcijas centrus veido dažas lauces ar koku grupām to apmalēs. Tomēr tie ir galvenokārt fragmenti, jo parks ievērojami pārveidots. Parkā stādītas vietējās un eksotisku koku un krūmu sugas.
