Vecā pils ir viena no Alūksnes muižas ēku kompleksa daļām, kas atrodas Alūksnes ezera krastā. Muižas mūra dzīvojamā māja būvēta 1793.–1794. gadā klasicisma stilā un līdz mūsdienām saglabājusies vismazāk pārbūvēta. Atstatus no esošā kompleksa 1860.-1863.g. Vidzemes landrātam baronam Aleksandram fon Fītinghofam-Šēlam uzbūvēja Jauno pili angļu neogotikas stilā. Būvdarbus vadīja Prūsijas arhitekts Pauls Benjamins Polinau (Alūksnes baznīcas grāmatā minēts arī vietējais būvmeistars Roberts Millers). Alūksnes Jaunā pils ir viens no ievērojamākajiem vēlās Tjūdoru neogotikas arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pils apjomu un dekoratīvā fasādes dalījuma risinājums rada pamatojumu teorijai par Rīgas pilsētas galveno arhitektu J.D. Felsko kā pils projekta autoru.
Parks veidots 18.gs. 2.pusē – 19.gs. Platība – 50 ha, no tiem 1 ha aizņem 8 dažāda izmēra un konfigurācijas dīķi un ūdens baseini, kas parka galvenajā daļā ar avotiem un strautiem savienoti kaskādē. Parka galvenā daļa veidota brīvā plānojumā ar vietējo sugu masīviem, kulisēm, eksotisku grupām, soliteriem. Parkā bijuši vairāki no dažāda materiāla celti paviljoni, lapenes, pieminekļi un citi arhitektoniski objekti, no kuriem daļa saglabājusies. Daļa parka pārplānota, to modernizējot. Parkā stādītas vietējās un svešzemju koku sugas. Īpaši reta – adatainā roze (Rosa acicularis).
Foto: http://www.pilis.lv/userfiles/objects/98/1_1495631550.jpg
