CĒSU PILSMUIŽA

Maija parks Cēsīs veidots 19. gadsimtā, kad parku arhitektūrā modē nāca romantiskas pilsdrupas , tāpēc šeit tās uzbūvētas mākslīgi. Parks ir raksturīgs šāda veida paraugs ar mākslīgu dīķi, terasēm un apstādījumiem. Parka vecais nosaukums ir Alekša parks. Par Alekša parku ir ziņas, ka tā augsto liepu rindas stādījis Eduarda Veidenbauma vectēvs Kaspars Veidenbaums, kurš tajā laikā bija Cēsu pilsmuižas dārznieks. Alekša vārdu parks ieguvis 1904.gadā pēc Krievijas kroņmantinieka Alekseja (Krievijas cara Nikolaja II dēla) piedzimšanas. Pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma parks pārdēvēts par 15.maija parku. Pēc Otrā pasaules kara parku nosauca par 1.maija parku, bet 20.gadsimta 70. gados to dēvēja par Uzvaras parku2005. gadā Cēsis kļuva par pirmo Latvijas pilsētu, kur savu mājvietu atradis melno gulbju pāris no Lisabonas. Graciozi peldot pilsētas krāšņākā parka dīķī, gulbji iemantojuši apmeklētāju neviltotu apbrīnu. Putnu majestātiskā stāja iemieso sevī arī Cēsu pilsētas pašapziņu, mieru un viesmīlību. Gatavojoties Cēsu pilsētas 800 gadu jubilejai 2006.gadā, Maija parks tika rekonstruēts.  Atjaunojot 19.gs. mākslīgi veidotās pilsdrupas un dīķi, strūklakas un apstādījumus, parks atkal uzplaucis savā agrākajā krāšņumā. Kā viens no sakoptākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā, parks lepojas ar mastā uzvilkto Eiropas kultūras mantojuma zilo karogu. Platība – 2,5 ha, tai skaitā dīķis. Reljefs – divas līdzenas terases. Celiņu un stādījumu plānojums ģeometrisks. Parkā stādītas vietējās un svešzemju koku un krūmu sugas.

Foto: http://turisms.cesis.lv/en/what-to-see/history/maija-parks/