GAUJIENAS MUIŽA

Pilsmuižas apbūves centrālā daļa veidojusies 18. gs. beigās, bet pils būvēta 1850.-1860. gados fon Vulfu dzimtai vēlīnā klasicisma stilā un vēlāk papildināta ar 6 kolonnu portiku. Pie pils parādes durvīm ir divas lauvas. Pilī daļēji saglabājusies sākotnējā interjeru apdare. No 1922. gada pilī atrodas Gaujienas ģimnāzija. Bijušajā muižas aldara mājā, kurā no 1922. līdz 1944. gadam dzīvoja komponists Jāzeps Vītols, pašlaik atrodas memoriālais muzejs “Anniņas”.

Parks atrodas Gaujas krastā, ietverot muižas ansambļa apbūvi. Parks veidots 19.gs.-20.gs. sākumā. Parka aizsargājamā teritorija ir 17,4 ha liela. Pie centrālās ēkas neizteikts, regulārs parādes pagalms, bet ap pilsdrupām un terasētajā parka D daļā Gaujas senkrasta nogāzē brīva plānojuma grupas un soliteri. Parku varētu nosacīti iedalīt trīs izteiktās daļās. Augšējais parks, jeb pagalms, kas ietver muižas apbūves lielās ēkas. Aldara mājas, jeb “Anniņu” muzeja apkārtne ar “Lauvasmutes” avotu, dīķiem un koru estrādi. Teritorija starp Gauju un stāvo krastu, kas sevī iekļauj romantiskas dabas takas gar Gaujmalu un, uz augšu skatoties, paver skatu uz muižas ansambļa ēkām un pilsdrupām. Parkā stādītas vietējās un svešzemju koku sugas.

Foto: https://pilis.lv/userfiles/objects/71/1_1494443393.jpg