Pirmoreiz Lieljumpravas muiža rakstos minēta 1259. gadā, kad tur tika dibināts klosteris. Pēdējā īpašniece līdz I Pasaules karam – Katrīna Fītinghofa – Šēla. No muižas kompleksa saglabājusies smēde, lielā muižas magazīna, staļļi, kalpu māja un klēts.
Līdz mūsdienām saglabājies kādreizējais muižas parks, kurš daļēji atrodas zem ūdens. Platība – 1,5 ha. Parka apakšējā terase applūdināta pēc Ķeguma HES uzcelšanas. Parks bijis ainavisks. No tā saglabājušies atsevišķi fragmenti: koku grupas, soliteri, lauces. Parks cietis 1967.g. viesuļvētrā, kurā daļa vērtīgo eksotisku gājuši bojā.
