Pils ēku kompleksa pirmsākumi meklējami 16. gs., kad uzcelta pirmā kungu māja. 1680. g. pēc muižu redukcijas valsts īpašums. 1753. g. grāfs Vilhelms Fermors saņem muižu kā dāvanu no Krievijas carienes Elizabetes. 1785. g. dēls Vilhelms pārdos H. Fromholdam. 1801. g. muiža ieķīlāta, 1810. g. par muižas īpašnieku kļūst apriņķa maršala A. fon Tranzē īpašumu. 1885. g. par īpašnieku kļūst barons Maidels.
Saimniecības ēkas celtas 1825. – 1830. gados: stallis, ratnīca, klēts, pagrabs, siltumnīca, pagrabs. Šajā laikā pilnveidots arī parks. Pils uzcelta 1830. gadā. Tā bijusi liela trīs stāvu ēka ar velvētiem pagrabiem un kārniņu jumtu. Pēc Valsts Vēstures muzeja datiem – ar 1885.gadu, ar fon Maidela ienākšanu pils pārbūvēta un pelnīti atzīstama par greznāko neo-rokoko stila muižu Latvijā, ko apliecina muzeja fondos esošās fotogrāfijas.
Parka platība 13,75 ha, no tiem dīķis un strautiņš aizņem 0,12 ha. Bijuši pils uzspridzināta kara pēdējās dienās, saglabājušās dažas bijušās muižas ēkas. Parkam raksturīgas lielas koku grupas. No dīķa parkam cauri tek strautiņš, otrā pusē lokveidā stādīti lieli baltie vītoli. Stādījumu pamatā galvenās vietējās lapu koku sugas un egles. Pašvaldība 2007. g. iztīrījusi parku no krūmiem, atstājot kokus.
