Pils celta 18.gs beigās agrīnā klasicisma stilā. Pagalma abās pusēs kompleksā ar pili celtas divas saimniecības ēkas. Aiz klēts būvēta kalpu māja ar augstu, pildrežģa konstrukcijā būvētu zelmini, cūku un govju kūti. Ezera pusē, attālāk no pils, celta arī magazīnas klēts un pirts māja.
Līdz 1448.g. Ozolmuiža, kas bija galvenā muiža, tāpat kā Skujene un citas muižas bija Koskules palīgmuiža. 1334.g. Ozolmuiža un Skujene nonāca fon Korfu dzimtas īpašumā. Heinrichs Korfs atstāja tās mantojumā savas māsas bērniem. 1521.g. muižu mantoja Kerstena Rozena dēls Jirgens, kuram 1589.-1599.g. piederēja Ozolu, Igates un Sinoles muiža. Viņa meita bija saderināta ar topošo landrātu brīvkungu Oto fon Mengdemu un muiža palika viņu pēcnācēju īpašumā līdz Kārļa Gustava Mengdema nāvei (1755.g.). Pēc mantojuma dalīšanas, 1782.g. Ozolmuiža un Skujene pārgāja viņa meitas Karolīnes Filipīnes īpašumā, precējusies grāfiene Mellina, un šīs dzimtas īpašumā muiža palika līdz 20.gs. sākumam.
Pie Ozolmuižas pils atrodas daļēji saglabājies 18. gs. beigās veidots regulāra plānojuma parks. Platība – 4,03 ha. Dienvidos no parka, aiz ceļa – ezers. Pils ar galveno fasādi orientēta pret ezeru, otrpus ēkai – lauce ar ozoliem – bijušais parādes pagalms. Stādījumu pamatā vietējās lapu koku sugas.
Foto: https://pbs.twimg.com/media/DUedD0mWkAAUszb.jpg
