SĒJAS MUIŽA

Līdz mūsdienām labi saglabājies Sējas muižas ūdenstornis ir vecākais Latvijā, tas celts 1902.gadā. Sējas muižas kungu māja ir 18.-19.gs. mijas celtne. 19.gs. beigās (1883.-1885.g.) nams tika pārbūvēts, tā pieticīgajiem baroka laika savrupmājas vaibstiem piešķirot izsmalcinātas neogotikas dekorējumus – ažūrus čuguna lējumus, balustrādes un sandrikus.

Sējas muižas kungu māja ir 19. gs. 80. gadu neogotikas paraugs. Šobrīd ēka atrodas sabrukuma stāvoklī. Muižas apbūvi papildina klēts (18. gs.). un ūdenstornis (19. gs. beigas), kas ir viens no izteiksmīgākajiem neogotikas formās veidotiem ūdenstorņiem Latvijas muižu arhitektūrā.

Parka platība – 7,68 ha. Parks veidots ap pili, augstā paugurā. Pils R pusē parādes pagalms, kurā no ZA ieved aleja. Uz D no parādes pagalma stāvā nogāzē blīvas stādījumu grupas. Pils A pusē izveidota augsta sarežģītas konstrukcijas atbalsta siena ar balustrādi. No šejienes paveras dažāda garuma skatu perspektīvas uz skuju koku grupām. Stādījumu pamatā galvenās vietējās lapu koku sugas. Parka D malā aug otrs dižākais ozols Latvijā – tā apkārtmērs krūšu augstumā ir 8,7 m, augstums 28 m.