VALTENBERĢU MUIŽA

Pils būvēta pirms 1780.g. landrātam baronam V.G. fon Felkerzāmam agrīna vācu klasicisma stilā, domājams, izmantojot Drēzdenes arh. F.A. Krubzāciusa ēkas kā prototipu. Ēka degusi 1905. g. un 1911.g. uzlikts jumts. Pils atjaunota tikai 1920.-1930.gados pēc 1925.g. projekta skolas vajadzībām. 1957.g. mansarda stāvā izbūvē klases un jumta logus. Ēkā saglabājušies 1920.gadu interjeru apdare un būvdetaļas.

Parka platība – 10 ha, no tiem dīķis un Salacas upe aizņem 0,15 ha. Pils priekšā regulāra plānojuma parādes pagalms, tālāk garens dīķis. Aiz dīķa jauni eksotisku sugu stādījumi. Aiz pils kraujā un arī zemāk regulāra ģeometriska kompozīcija ar stingru simetrijas asi. Tālāk līdz pat upei brīva plānojuma parks. Parkā stādītas vietējās un eksotisku koku un krūmu sugas. Kā retums jāizceļ tur augošā Garzvīņu balzama baltegle. Pie Valtenberģu muižas kungu mājas atrodas divi dažādos laikos veidoti regulāri baroka dārzi, kas tālāk nemanāmi pāriet 19.gs. veidotā ainavu parkā ar mežaparku, kurā Salacas upes krastos apskatāma Velna ala, Bezdelīgu klintis un Vilkaču priede. Turpat aiz pils lēzenā pagalma atrodas stāvs terasveida Salacas senkrasts. Uz kopumā 66,5 ha lielo parku ar 40 dažādu eksotisku sugu koku un krūmu stādījumiem ved liepu, kļavu un ozolu alejas. Tagadējās Parka ielas aleja senāk saukta par Filozofu aleju. Senāk parka ar kanāliem savienoto parka dīķu sistēma kalpoja romantiskiem laivu izbraucieniem un zivju audzēšanai.

Foto: https://www.valmieraszinas.lv/wp-content/uploads/2014/09/Valtenber%C4%A3u-mui%C5%BEa1-602×358.jpg